Palīdziet ar teksta formulējumiem, idejām kā labāk un pareizāk pārliecināt. Uzmetu aptuveni šādu tekstu, lūdzu ierosiniet ko rakstīt savādāk, kur izteikties maigāk, kur stingrāk?
1. Mikrouzņēmuma likuma grozījumi, kas paredzētu aizliegumu atsevišķām profesijām – juristiem, grāmatvežiem, konsultantiem strādāt Mun režīmā nodarīs lielu kaitējumu sabiedrības interesēm. Tā ir apzināta šajā profesijā strādājošo gremdēšana un iznīcināšana, atstāšana bez iztikas līdzekļiem. Pilnīgi noteikti pēc MUN likuma pieņemšanas no pagrīdes iznākušie šo profesiju pārstāvji aizies atkal pagrīdē, plauks un zels “ēnu” ekonomika, jo liela daļa nevis uzdzīvo maksājot MUN, bet IZDZĪVO!
2. Sociālo iemaksu slogs parastā režīmā ir joprojām par lielu, lai to varētu maksāt visi uzņēmēji. Samazinot sociālo iemaksu likmes varētu stimulēt MUN maksātājus mainīt savu statusu, kas radītu arī valsts budžetā lielākus nodokļu ienākumus. Jo mazākas būs likmes, jo lielākas algas darba devēji būs ieinteresēti uzrādīt un vairāk izdosies budžetā iekasēt nodokļus. Ieviešot aizliegumus un ierobežojumus kādām atsevišķām jomām strādāt MUN režīmā, budžets netiks pie lielākiem nodokļiem, gluži pretēji “atstumtie” pārstās vispār maksāt nodokļus, tāpēc ieviest šādus ierobežojumus ir nepareizi.
3. Atstājot likumu esošā redakcijā, šie Mun maksātāji spēs joprojām apgādāt savu ģimeni, nelūdzot pabalstus no valsts, nepieaugs bezdarbs un tiks veicināta uzņēmējdarbības attīstība labākas Latvijas veidošanai. MUN ir lielas sabiedrības daļas ieguvums izdzīvošanā nevis uzdzīvošanā no samazinātas nodokļa likmes ieņēmumiem, turklāt valstī nonāk krietni lielāka nodokļu summa nekā tā būtu parastā režīmā. Mun maksātāji darbiniekiem ir ieinteresēti maksāt patieso algu oficiāli nevis kā parastā režīmā attīstīt “aplokšņu” algas. Naivi būtu domāt, ka pārejot no Mun režīma parastā režīmā visi šie maksātāji saglabās algas līdzšinējā līmenī. Algas noteikti samazināsies līdz līmenim, no kura uzņēmējs reāli ir spējīgs samaksāt nodokļus.