Likuma 1.panta 5.apakšpunktā lietotais termins «pašpatēriņš»
attiecināms tikai uz paša uzņēmēja ražotajām un nodotajām precēm un
paša sniegtajiem pakalpojumiem. Minētās preces un pakalpojumi, kurus
ar nodokli apliekama persona piegādā (sniedz) sava uzņēmuma
darbiniekiem, viņu ģimenes locekļiem vai jebkurām citām personām bez
atlīdzības vai par atlīdzību, kas ir zemāka par šo preču vai
pakalpojumu tirgus vērtību, ir uzskatāmi par pašpatēriņu.
Par pašpatēriņu kā ar nodokli apliekamu darījumu nav uzskatāmas
preces vai pakalpojumi, kurus ar nodokli apliekamas personas
iegādājušās saviem darbiniekiem, to skaitā - izdevumi darbinieku
atpūtai, ēdināšanai, veselības uzlabošanai, izklaides pasākumiem,
dāvanām, atalgojumiem natūrā, kā arī izdevumi sociālās
infrastruktūras objektu izveidošanai, ja šie objekti nav tieši
saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību. Nodoklis, kas
samaksāts par precēm vai pakalpojumiem, kas paredzēti šiem mērķiem,
nedrīkst tikt atskaitīts no budžeta maksājamā nodokļa apjoma ka
priekšnodoklis.