Pamatlīdzekļi

Sakiet lūdzu kā pareizāk rīkoties...Uzņēmums pirms 1.5 gadiem iegādājās lietotu ražošanas ēku - angārs+palīgtelpas. Derīgās lietošanas laiks uzlikts 20 gadi. Diemžēl angāram bija koka durvis un šogad tās nolēma nomainīt un ielikt paceļamos vārtus...nomaiņas kopējās izmaksas 5000Ls. Aprēķinot visu izmantojot amortizētās aizstāšanas izmaksas, uz izdevumiem sanāk likt 4625.00 (t.i.ja es pareizi izprotu amortizētās aizstāšanas izmaksas 5000:20=250:12=20.83x18=375 un ēkas vērtība+5000-4625= ēkas tagadējā vērtība) līdz ar ko nekāds lielais ietaupījums nesanāk un gandrīz visa summa uz izdevumiem, bet situācija tāda, ka tik lielus izdevumus nevajadzētu. Vai šos paceļamos vārtus varu ņemt atsevišķā uzskaitē kā pamatlīdzekļus, vai tomēr jāiekļauj pie ēkas.

Vai nu es kaut ko nesaprotu, bet, manuprāt, nav Jums pareizs amortizētās aizstāšanas metodes aprēķins.

Ēkas vērtība +5000

Nolietojums -375

Acīm redzot neizprotu grāmatojumus, domāju, ka šādi, bet varbūt ir savādāk?

DPL K531=5000.00

D129 KPL=375.00

D742 KPL=4625.00

Varbūt nemaz nav īsti pareizi ,vecas,izburbējušas 😆 koka durvis nomainot ar jauniem ,moderniem metāla vārtiem, uzskatīt tās par amortizētām aizstāšanas izmaksām, jo to vērtība taču nav salīdzināma. AAI ir tad ,ja nomaina līdzvērtīgas daļas vai detaļas. Varbūt šajā gadījumā jauno vārtu izmaksas var pielikt vienkārši pie ēkas vērtības (7.standarta 17.punkts). Ko uzskatīt par atsevišķu pamatlīdekli - te nesen bija ļoti plaša apspriešana- pameklējiet.

Tad jau jāsāk ar to, ka ēkas lietošanas laiks 20 gadi vienkārši ir smieklīgs.

Nesapratu...kas tur smieklīgs Nolietojums jārēķina un šī ēka nav tāda, ka var sabrukt pēc 5 gadiem, bet protams nav arī nekāda svaigā... Tāpat arī ir iespējams šo lietošanas laiku regulāri pārskatīt!?

Viss, kas saistīts ar PL ir pašu uzņēmumu darīšana.

Vadība nosaka ēkas lietošanas laiku uz 20 gadiem, kaut arī ēka stāvēs 100 gadus. Tas nozīmē - par 100 000 nopirkām, 20 gadus lietosim, tātad - pēc tam pārdosim, likvidācijas vērtība tai laikā ~60000. No šīs summas rēķinām nolietojumu finansēm.

Pēc tam vadība sēž (vadība ir gudra, jo tā spēja nodibināt uzņēmumu un uzsākt ražošanu) un gudro, vai nomainot vecās, piedodiet, s..a sapuvušās durvis, ēka stāvēs ilgāk? Vai tikai tās dos iespēju drošāk justies? Kad tā visu to izgudro (pirms tam izlasot LGS Nr.7), tad izfdomā, vai durvis būs vienkāršs ēkas remonts vai tomēr tās ir tik dārgas salīdzinājumā ar pašu ēku, ka jāpieliek pie ēkas vērtības ar amortizētās aizstāšanas metodes palīdzību.

Katrs pats savas grāmatvedības metodes kalējs.

Durvis nav sapuvušas, bet tiek uzlaboti apstākļi - atvēršana, aizvēršana, siltuma ekonomija. Ēka protams tāpēc ilgāk nestāvēs, un tie 5000 salīdzinājumā ar ēkas iegādes vērtību ir sīkums, bet pie patreizējās situācijas tie 5000 uz izdevumiem uzreiz būtu par daudz...Tātad sanāk, ka vadība nepareizi izlietoja naudas līdzekļus...vajadzēja, lai stāv kontā un gaida labākus laikus

Vadība arī izdomā, kā durvis norakstīt, njo no tā ir atkarīgas viņu dividendes.

Ne jau grāmatvedis drīkst uzņēmties atbildību par svešu maku.

Grāmatvedis pastāsta par iespējām un metodēm un sekām.

vadība izdomā - lielākas dividendes šogad vai mazākas.