Tas bija draudzīgs šaržs, lūdzu, neapvainoties.

Atbild Latvijas Valsts arhīva iestāžu arhīvu un lietvedības daļas vadītāja vietniece Ilga Robežniece:

Uzņēmums, uz kuru Arhīvu likuma izpratnē neattiecas institūcijas definīcija (piemēram, kapitālsabiedrība, kurā ne valstij, ne pašvaldībai nepieder daļas), darbojas saskaņā ar Arhīvu likuma 5.pantā noteikto kārtību, nodrošinot savas darbības rezultātā radīto un saņemto dokumentu saglabāšanu un pieejamību, kā arī pēc citas personas pieprasījuma izsniedz šai personai izziņas un apliecinātas dokumentu kopijas, norakstus un izrakstus, kas tai nepieciešami likumā noteiktajos gadījumos savu tiesību pierādīšanai un interešu aizstāvībai.

Jā šāds uzņēmums likvidējas, tad Ministru kabinets (MK) nosaka kārtību, kādā privātie dokumenti ar arhīvisko vērtību nododami Latvijas Nacionālajā arhīvā. MK noteikumu projekts iesniegts Valsts sekretāru sanāksmē un ar to var iepazīties MK mājas lapā (www.mk.gov.lv).

No minētā regulējuma izriet, ka uzņēmums saglabā arhīviski vērtīgus dokumentus (pastāvīgi, ilglaicīgi glabājamos), veido un noformē arhīva lietas, izveido uzziņu sistēmu (lietu aprakstus, vēsturisko izziņu), lai nodrošinātu dokumentu izmantošanu.

Ja šie nosacījumi ir izpildīti, uzņēmums izvērtē dokumentus ar īslaicīgu glabāšanas laiku (līdz 10 gadiem) un sagatavo aktu par dokumentu atlasi iznīcināšanai. Jāatceras, ka šajā aktā jāietver arī tie dokumenti, kas veidojas citās nesējvidēs.

Nebūtu ieteicams atlasīt iznīcināšanai atsevišķu uzņēmuma dokumentu sistēmas dokumentus, piemēram, grāmatvedības - finanšu. Aktā par atlasi iznīcināšanai ietver visus uzņēmumā veidojošos īslaicīgi glabājamos dokumentus, kuru glabāšanas termiņš beidzies.

Kad šāda secība ievērota, tad var veikt izvērtēto, atlasīto īslaicīgi glabājamo dokumentu faktisko iznīcināšanu.

Svarīgi ir atlasīt pastāvīgi un ilglaicīgi glabājamos dokumentus, izveidot uzņēmuma arhīvu un tikai tad veikt iznīcināšanu. Īslaicīgi glabājamo dokumentu iznīcināšana pirms arhīva izveides var novest pie riska,