Reizēm lasu un brīnos - izskatās, ka lielākā daļa grāmatvedību kārto tāpēc, ka VIDam vajag, nevis tāpēc, ka tas uzņēmuma vadībai nepieciešams.

Esmu strādājusi lielā AS, kurā katras nedēļas beigās avansu norēķinu persona rakstīja iesniegumu avansiem, kurā ierakstīja, ko, cik, par cik un kāpēc pirks. Visiem līdz 5dienai bija jāzina, ko vajag - garšvielas, izejvielas, saimniecības preces... neizdomāji-pats vainīgs!

katru nedēļu bija jātaisa budžets - faktiskais par iepriekšējo nedēļu un plānotais par tekošo. Visas izmaksas tika saskaņotas. FinDir katru dokumentu novīzēja grāmatvedībai un nekas - rokas nenokrita!

Nevienu tāda kārtība neizbrīnīja.

Visi mācēja ieplānot, saplānot.

Ja jau šādi uzņēmumi Latvijā būtu daudz, tad arī krīze nebūtu tāda, visi sīki un dir vispār nelasa likumdošanu.

Ko te daudz brīnīties, ja mazo firmu lielakajā daļā grāmatvedis uzskata, ka strāda priekš firmas vadībass un īpašnieka, bet paši tie vadītāji un īpašnieki uzskata, ka viņiem tas i nafig nevajag un tas viss ir lieki izdevumi tikai VIDa vajadzību apmierināšanai.

tad tādam grāmatvedim (ar tādiem uzskatiem) nevajadzētu te dod citiem aplamus padomus!

Neviens te nevienam aplamus padomus nedod.

Šeit katram ir tiesības izteikt savu viedokli.

Andaz, Jūs neesat šeit vienīga pareiza, lai visus pārējos saukt par aplamu padomu devējiem.

Nesaucu visus par aplamo padomu devējam, bet daži pacenšas.

Tas gan nav šajā tēmā, bet citās.

Interesanti, kur es kādam iedevu aplamu padomu ?

Personīgi es vienmēr tikai izsaku savu viedokli un pamatoju to. Katram pašam jādoma ar savu galvu, vai mans viedoklis viņa situācijā ir derīgs, jo katrā situācijā lēmums var atšķirties.