Dvēselei

http://fishki.net/1646809-30-vidov-skrewyonnyh-porod-sobak-v-kotorye-vy-vljubites.html

🙂

Ambera, 05.10.2015 20:16http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/204994/mazs-latviesu-meitens-izmisuma-kas-bija-pirmais---putns-vai-ola-video

Mūžīgais jautājums 😆

Pasaules laipnības diena!
Laipnība nesākas ar lēmumu pieņemt savās mājās visus pamestos zvēriņus vai pasaules pabērnus - tā sākas ar maziem žestiem, labiem darbiem un vārdiem, kurus ikviens no mums var īstenot ik dienu. Tā ir vēlme palīdzēt citiem atjaunot ticību cilvēcībā un labestībā. Laipnības dienas aizsākumi meklējami 1997. gadā, kad vairākas humānās palīdzības organizācijas sanāca kopā un izstrādāja "Laipnības deklarāciju". Tā aicināja uz apņemšanos radīt līdzīgu vienošanos ar sevi un apkārtējiem un mēģināt ik dienu paveikt kādu labu darbu. Pasaules laipnības dienu vari atzīmēt, ziedojot apģērbu, grāmatas, ēdienu un citas mantas mazturīgajiem, atverot durvis un palīdzot svešiniekam, izsakot komplimentu savam kaimiņam vai kaut vienkārši sabužinot sava mīļotā spilvenu. Lai ko Tu izvēlētos, atceries - labi vārdi un darbi neko nemaksā!

Šodien? Melnajā piektdienā? 😖

Par ko "nopirku", par to "pārdodu". Viss no i-neta dzīlēm. 🙂

RUDIŅ DZIESM

Atkal aizgāj’s mīlēs vas’riš,
Atkal velk uz rudiņ pus’,
Druv’s stāv novākt’s, louk i nokopt
Ciem un mežmal’s − vis i klus.

Ne vairs gotan pļave boure,
Nogūl’šes uz kreise sān,
Neredz maģe Janc vairs moure −
Tas nu tagad bļouj pa plān.

Nekorkst vārd’s vairs novakares,
Neciere vairs storķs pa louk.
Tik pa kokem plikes zares
Ploses krus un liet’s un ouk.

Saimnic taises broukt kad tierge
Samouc trīs pār zeķ’s sev kā’
Bet kad jābrouc, acs vien mierge,
Nevar tikt vairs vez’me tā.

Ja tev sabāzt vienes rātes
Aboļ, kartupeļ un plūms,
Tad tik pabrīnes un skates
Kur tev pašam sēd’t būs rūms.

Staige Žans pavisam šļorkans
− Milds vairs neguļ oukš uz klēt,
Nevar nākt vairs ciem’tes šorpan,
Kā to sierd var panest spēt!

Uldriķ Emmans vienes kreņķes
Sēd iekš stellēm un tik roud:
Veces dzīve atkal šeņķes,
Kamēr nodzert būs vis noud.

Un pats saimniks, pier’ roucs krunkes
Nevar gul’t ne nakt, ne dien.
Čigān viņam Ventmal lunkes
Nospērš vesel vezam sien’.

Tā, rou, katram ir sov nelaim −
Citam gāl sāp, citam šņups −
Un ik katrs rudiņ lame
Le viņ labāk parout jups!

Bet kad pļave puķ’s vēl ziede
Bi pavisam citād dzīv:
Ne tad sals, ne oukstums biede,
Katram bi sov dār’šen brīv.

Tagad nezied puķ’s vairs pļave,
Necierē vairs storķs pa louk
Katrs vilce māje save
Klouses, kā dzied vējš un ouk.

Kur tu aizgāj, mīļes vas’riš
Vairs tik liet’s man graban rūt.
Nobierst šņudoukte pārs as’riš,
Un ap sierd tik grūt, tik grūt...

Lēni, lēni lido sniegi.
Lai tie it kā saldi miegi
Apņem visas ļaužu bēdas,
Neatstāj nevienas pēdas.

(E. Zālīte.)