MU Darba līgums vs. Uzņēmuma līgums

Labdien!
Priecāšos par skaidrības ieviešanu 🙂
Esmu saimnieciskās darbības veicēja - mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. Šobrīd ir nepieciešams palīgs, ar kuru darba attiecības vēlos noformēt oficiāli. Iesākumā vēlējos slēgt visparastāko darba līgumu, jo tur ar nodokļiem viss skaidrs (tik vien kā tie 9% no apgrozījuma), bet, tā kā darba laiks un apjoms nav noteikts, un maksāšu par paveikto darbu (gabaldarbi), nosliecos par labu uzņēmuma līgumam. Neskaidrība ir nodokļu nomaksā - izpildītājs ir fiziska persona, kas nav reģistrējies VID, tātad nodokli par viņu maksāju es. Esmu izpīpējusi divus variantus - pamatojoties uz uzņēmuma līgumu norādu izpildītāju kā darba ņēmēju, ceturkšņa deklarācija norādu izmaksāto atlīdzību, samaksāju savu 9% par apgrozījumu un tālāk kalkulē VID... vai otrais - kaut kur, kaut kā atsevišķi maksāju nodokli par šo personu, respektīvi, kādu noteiktu % no viņai izmaksātas summas. Bet cik...? Pilnā apmērā? Vai 9%? Lūdzu palīdziet saprast! Likumiem rakos cauri tik ilgi, līdz viss viens... 😖

Paldies par saiti - ar šo rakstu iepazinos jau iepriekš. Norāde "Ja uzņēmējs nav reģistrējies kā saimnieciskās darbības veicējs, tad nodokļus ietur pasūtītājs ienākumu izmaksas vietā" tā arī man neradīja skaidrību, kādi nodokļi jāietur - 9% vai IIN (23%) + VSAOI (34.09%).

Turpinot atbildes meklējumus, saprotu, ka jā - ja pati maksāju, tad tie ir tie lielie %. Aizpīpēju līdz divām iespējām - palīgs reģistrējas, kā MUN un pats maksā 9% nodokli (tad sanāk, ka maksāju gan es par apgrozījumu, gan viņš - par ienākumiem) vai palīgu pieņemu darbā un maksāju tikai es, kas, principā, dod iespēju izmaksāt palīgam max lielāku algu. Bet kā lai darba līgumā noformē gabaldarbus - darba laiks + alga? Īpaši situācijā, kad būs periodi, kad neiznāks ne tuvu minimālā alga (ja pareizi saprotu, pat ja netiek nekas darīts, vismaz minimālā alga ir jānodrošina).

Lasiet vēlreiz...
Ar palīgu nevar slēgt uzņēmuma līgumu

Palīgs - tas ir nosacīti, jo principā viņš veiks programmētāja funkciju - tātad uz savas ierīces (datora) savā darba vietā (mājās) veiks noteiktus uzdevumus - piemēram, veidos mājas lapu. Viena mājas lapa - viens gabaldarbs.

OK, lai tiktu uz priekšu, vienojāmies par darba līgumu. Cik korekti ir iekļaut šādus punktus? -

2. Darba samaksa un norēķinu kārtība.

2.1. Darba Devējs apņemas maksāt Darbiniekam par padarīto darbu saskaņā ar Darba likuma 62. panta 2. punktu (akorda algas izmaksāšanas kārtība) un šī Līguma noteikumiem.
2.2. Par akorda algas apmēru Puses vienojas rakstiski pirms katra darba uzdevuma uzsākšanas.

3. Darba laiks

3.1. Saskaņā ar Darba likuma 148. panta 1. Punktu darba laika ilgums netiek mērīts vai iepriekš noteikts, to var noteikt pats Darbinieks.

Jums tur viss ir vienā putrā.Programmētājam nav izdevīgi būt par darba ņēmēju Jūsu MU, nemetiet zem tanka.

Japaina, kādēļ nav izdevīgi, ja es pati samaksāju to 9% nodokli un pašam nekas vairs nav jāmaksā?
Par putru nešaubos.. Pati savārīju, pati cenšos izstrēbt, tikai nu nekādi nesanāk.

Ja viņš strādā arī citā darba vietā, tad zaudē to kapeiku dēļ atvieglojumus.
Lai reģistrējas pats un slēdziet cita veida līgumu.

Nestrādā citur, pats nezināmu apsvērumu dēļ nereģistrējas. Cik zināms, iepriekš līgumus slēdza tēva vārdā (viņš reģistrējies kā pašnodarbinātais), bet man tas ir nepieņemami. Nu maz kas dzīvē gadās - kādēļ gan tādēļ būtu jācieš tēvam?
Uh.. Veikšu vēlreiz pārrunas - lai reģistrējas. Tagad taču to var izdarīt pat neizejot no mājām...

Uz darbiniekiem nekāda veida nav attiecināms 148.pants.