Par amatpersonu viedokli gribētu dzirdēt, kā viņiem liekas, vai arī VID darbiniekiem nevajadzētu sertificēties. Jo tagad būs tā, ka nesertificēti VID darbinieki pārbaudīs sertificētus grāmatvežus (kad būs pieņemts likums par licencēšanu ārpakalpojumu firmām). Kaut kā neloģiski sanāk, ka ola mācīs vistu.

Piekrītu un domāju par VID konsultantu atbildību, man ir rakstisks pierādījums, ka ar trešo reizi atbildēja pareizi uz manis uzdoto jautājumu! Bez sarakstes ar piekto

Lūdzu šo pierādījumu man atsūtīt.

Mani jautājumi augstajām amatpersonām par grāmatvežu licencēšanas tēmu:

1. Grāmatvežiem jau šobrīd ir jāpilda NILLTFN likuma prasības. No amatpersonu puses izskanējis, ka tas netiek vai tiek darīts ļoti kūtri. Kāds ir kontroles, sankciju mehānisms šobrīd? Kā grāmatvežu licencēšanas ieviešana pati par sevi liks grāmatvežiem "ziņot" vairāk? Varbūt problēma ir kontroles mehānismā nevis licencēs?

2. VID ir konstatējis, ka iesniegtie gada pārskati ir nekvalitatīvi. Kādas bijušas sankcijas uzņēmumiem vai grāmatvežiem par to? Kā grāmatvežu licencēšana pati par sevi liks grāmatvežiem iesniegt kvalitatīvus gada pārskatus? Ja tiks pastiprinātāk kontrolēta pārskatu kvalitāte un prasīta atbildība no grāmatvežiem, vai to nevar darīt jau šobrīd?

3. Kad grāmatveži būs licencēti, kāda būs atbildība par nekvalitatīviem pārskatiem u.c. kļūdām? Vai uzņēmējs, kas būs saņēmis nekvalitatīvu pakalpojumu varēs ierosināt licences atņemšanu?

4. Ieteikums par pelēkās zonas grāmatvežu izgaismošanu. Pakontrolēt tos gada pārskatus un deklarācijas, kuras sagatavo un iesniedz "paši" valdes locekļi, ZS īpašnieki, IK, saimn.darbības veicēji. Tur, manuprāt, pavisam vienkārši - zvans uz sagatavotāja tel.nr., konstatēšana, vai atbild tiešām minētais valdes loceklis, jautājums loceklim par kādu GP posteni un taps skaidrs, vai viņš tiešām to pārskatu gatavojis.

Mans viedoklis par licencēšanu. Vajag. Kaut ko tiešām vajag, jo arī man regulāri gadās redzēt brīnumu lietas uzņēmumu grāmatvedības dokumentos un aprēķinos. Ja vispār izdodas no iepriekšējā grāmatveža iegūt kaut kādus dokumentus un aprēķinus. Vai vajadzētu noteikt nez kādas "zvērīgas" prasības licences iegūšanai (komplicēti eksāmeni vai tml.)? Domāju, ka nē. Piekrītu citā tēmā Aivara paustajam, ka grāmatvežu specializācijas var būt dažādas. Tiešām mazo uzņēmēju, pašnodarbināto grāmatvedim nebūs ikdienā pielietojami "starptautiskie standarti, transferta cenas, PVN pa visu pasauli utt". Savukārt, starptautisko standartu pratējs pilnīgi mierīgi var nebūt spēcīgs pašnodarbināto grāmatvedībā un blisināt acis par vienkāršo ierakstu.
Lai dala tās licences par 50 EUR visiem, kas atbilst tām formālajām prasībām, bet tad lai arī kontrolē kvalitāti, prasa atbildību, un lai ņem nost licenci par slikti veiktu darbu.

Lai dala tās licences par 50 EUR visiem, kas atbilst tām formālajām prasībām, bet tad lai arī kontrolē kvalitāti, prasa atbildību, un lai ņem nost licenci par slikti veiktu darbu.

Baidos, ka nu jau par mērķi ir kļuvuši tikai 50 EUR. Viss pārējais - tāpat kā līdz šim.
Visā pārējā Zanei piekrītu par visiem 100 p.

Mani interesē, ko VID uzskata par nekvalitatīvu gada pārskatu, kā viņi to EDS sistēmā konstatē, neredzot kaut vai virsgrāmatu? Ciparu pareizību tātad pārbaudīt nevar. Tik vien kā vizuāli viņi varētu saprast, piemēram, ka nav sadalīts aizdevums īstermiņa un ilgtermiņa, kam varbūt loģiski būtu jābūt, varbūt krājumu izmaiņas nav veiktas? Vai varbūt kāds dokuments nav pievienots, ko tikpat labi arī netīšām var nepievienot. Gribētos konkrētus uzskaitījumus, kas ir tās kļūdas šajos nekvalitatīvajos gada pārskatos.

Insi, мне тоже интересно
конкретики никакой

Skatoties no noziedzīgo līdzekļu puses un darījumu būtības, vajag lielāku atbildību valdes locekļiem. Jo grāmatvedis var nezināt konkrētu darījumu pēc būtības (sevišķi, ja dokumenti ir kārtībā un arī atbilstoši tirgus cenām). Un ja jau atbildību, tad atbildību arī darba attiecībās esošam grāmatvedim. Grāmatvedis paliek grāmatvedis, ja gribēs palīdzēt mazgāt naudu, tad mazgās neatkarīgi no tā, vai viņam ir darba līgums vai pakalpojumu līgums.

Pilnīgi piekrītu Insi, visiem grāmatvežiem jābūt vienādām prasībām, nedrīkst dalīt......šodien grāmatvedim ir darba līgums,
bet rīt jau var būt pakalpojumu līgums....

jābūt vienādām prasībām, nedrīkst dalīt....

Jā, jā, noteikti nedrīkst dalīt... Sevišķi, ja jau tagad savus pienākumus veic tik "kvalitatīvi", ka klienti internetā spiesti sūdzēties.

Attiecībā pret NILLTFN likumu, kura kontroli pār nebanku "subjektiem" nodrošina VID, man ne pārāk patīk piemērošana. Vispirms pat katrai biedrībai VID atsūta vēstuli, kurā prasa norādīt saimnieciskās darbības veida kodu pēc NACE. Bet ja nav saimnieciskās darbības? Otrkārt, visiem kam ir nozare "grāmatvedības pakalpojumi" vai kaut kas saistībā ar nekustamo īpašumu, jāpilda anketas, kas reizēm pēc sarežģītības ir tādas, ka skaidrs, ka tās ir izstrādātas bankām, kur sēž veselas nodaļas, kas nodarbojas ar "pretmazgāšanas" pasākumiem. Mans klients mākleris, kas parasti nevis pārdod vai pērk NĪ, bet gan palīdz atrast īrniekus, vispār neko tādu nevar aizpildīt. Pēc tam to visu mehāniski apkopo un secina, ka likuma subjekti -nebankas neko nesaprot un jāievieš jaunas institūcijas. Bet varbūt tā vietā ir nozīme tomēr "filtrēt" - cik liels ir uznēmums, kāda veida darījumi ir klientiem? Ja sirma kundze sataisa gramatvedību pāris lauku veikaliem, visdrīzāk viņa nekad nesaskarsies ar klasisko naudas atmazgāšanu.

Manuprāt, gada pārskatu likums, kas "saliek pa plauktiņiem" uznēmumus pēc to biznesa apmēra, arī nosaka, cik kompleksai būtu jābūt grāmatvedībai. Ja uzņēmums atbilst pavisam mazā uzņēmuma statusam, tad visdrīzāk, ka tur nebūs sarežģītas operācijas un grāmatvedim nav nepieciešama īpaši augsta kvalifikācija.
Tāpat ka likums par kases operācijam ir uzrakstīts tā, it ka katrā uznēmumā būtu īpaša telpa ar restotu lodziņu un īpašs kasieris, kas paprasa pasi katram, kas pie ta veic jebkādas darbības, tā ari NILLTFN ir sacerēts tā it kā pie katra grāmatveža nāktu onkuļi ar zelta gredzeniem un čemodāniem, kas pilni ar naudu.

Būtu jābūt kaut kādai gradācijai arī citos likumos - ir kaut kādas pamatlietas, kas katram grāmatvedim būtu jāzina par naudas atmazgāšanas apkarošanu, bet ja viņa klienti ir sīkmaņi, kuru apgrozījums ir līdz kādiem 100 000 eur, tad visdrīzāk nekāda nopietnā naudas atmazgāšana tur nav iespējama.

Kaut gan ja es saprotu tendences, tad arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas un aplokšņu algu maksāšanu grasās uzskatīt par kaut ko tadu, kas jāpabāž zem NILLTFN likuma un tad jau grāmatvežiem pavērtos ļoti plašs lauks, par ko ziņot.

it kā pie katra grāmatveža nāktu onkuļi ar zelta gredzeniem un čemodāniem, kas pilni ar naudu.

Viņi nenāk... viņi atbrauc ar BMW X6 vai vismaz ar MB džipu...

Visvairāk "uztrauc" sertifikācija. Rakstu savas domas (varbūt kā informācija VID). Droši vien daudzi nepiekritīs, bet nu...

Par semināru-kursu apmeklēšanu. Ja man nav pārliecības par kādu jautājumu, tad meklēju normatīvajos aktos, vid informācijā, utt. Ja pēc meklēšanas tomēr nav skaidrības, zvanu vai rakstu VID. Semināri-kursi te neko daudz nepalīdzēs, jo tajos būs daļēji informācija, kura man jau ir zināma, daļēji informācija, kura man tajā periodā nav vajadzīga. Arī turpmāk par kādu neskaidru jautājumu būs pastāvīgi jāmeklē utt.
Atklāti sakot, žēl arī būs maksāt par tiem semināriem-kursiem (acīmredzot būs jāmēģina tie izdevumi izdalīt uz klientiem un droši vien būs jāpalielina maksa par grāmatvedības pakalpojumiem).
Būs jāpatērē papildus laiks, lai "atsēdētu" tajos kursos, semināros. Uzskatu, ka tas būs nelietderīgi izmantots laiks (izniekots laiks). Laiks ceļā (no-uz kursiem).
Un pilnīgi skaidrs, ka visādu kursu vadīšana (lekciju lasīšana) ir ļoti labs peļņas avots. Droši vien neesmu vienīgais, kuram uz mailu gandrīz katru darba dienu atsūta piedāvājumus apmeklēt dažādus kursus. Sertifikācijas rezultātā, būs pienākums apmeklēt un maksāt par kursiem. Un saprotu, ka tikai noteiktu lektoru kursiem. Tātad, ierobežots cilvēku loks, kuriem valsts radīs "garantētus" labus ienākumus. Iespējams, kļūdos.

Par LRGA. http://www.lrga.lv/par-lrga/lrga-valde-un-strukturaRedzu 2 personas, nu kurām es neuzticos (uzskatu, ka šīm personām nav nevainojama reputācija). Vismaz 1 persona ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja valdē. Tātad, ārpakalpojumu sniedzējs sertificēs citus ārpakalpojumu sniedzējus.... hmmm. Ok, plāno ka VID to darīs. Bet domāju, ka ar laiku tāpat nodos LRGA.

Saprotu, ka gada pārskatiem jābūt kvalitatīviem utt. Bet.... kas ir vajadzīgs valstij un VID? Vairāk nodokļu (naudas budžetā) vai "kvalitāte"? Šobrīd iesniedz gada pārskatu. Pārskatu pieņem, neviens neko nejautā. Vai tas pārskats tomēr ir nekvalitatīvs. Vai kvalitāte radīs vairāk naudas budž

Vairāk naudas budžetā radīs nodokļu maksātāju vēlēšanās maksāt nodokļus (vai neiespējamība, neizdevīgums nemaksāt).

Par grāmatvežu kontroli. Gada pārskatā jāraksta, kurš kārto grāmatvedību. Reģistrējoties par pvn maksātāju, jāiesniedz līgums ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju. Ļoti bieži vid izvērtējot pvn pārmaksas pamatotību uzdod jautājumus, un viens no jautājumiem: kurš kārto grāmatvedību. Uzskatu, ka kontrole ir pietiekama. Un izmantojot datus, ļoti vienkārši ir "izķert" tos grāmatvežus, kuri saistīti ar "nodokļu nemaksātājiem". Var tak apdomāt, kādus likuma grozījumus, ja pārāk bieži iesaistīts "nodokļu nemaksāšanā", tad tādam grāmatvedim ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana (te nemaz nav vajadzīga licencēšana). Un tāpat, arī bez tā, ja es strādāju ar "sliktiem" klientiem, tad man ir tik grūti strādāt, ka pat gribas mainīt nodarbošanos (bija pirms kādiem gadiem tāda situācija). No manas puses risinājums bija atteikšanās strādāt ar tādiem, dēļ kuriem rodas problēmas. Dzīve ir kļuvusi daudz vieglāka un attiecības ar vid arī daudz mierīgākas.
Un ja padomā par Moneyval ieteikumiem, kur viņi raksta, ka vajag radīt barjeru, lai jebkurš nevarētu sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Tad daudz lietderīgāka barjera ir šķēršļi sniegt grāmatvedības pakalpojumus tādiem, kuri ir iesaistīti "nodokļu nemaksāšana", "terorisma finansēšanā" utt. Licencēšana ir kas? Samaksā 50 vai cik tur eiro, iesniedz dokumentus un turpina. Vai augstākās ekonomiskās izglītības esamība vai sertifikāta un licences esamība veicinās to, ka grāmatvedis neiesaistīsies "naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā"? Galu galā ar kādu mērķi tās licences plāno ieviest? Lai izpildītu Moneyval ieteikumus (izveidot barjeru, lai jebkurš nevarētu sniegt grāmatvedības ārpaklpojumus). Un lai samazinātu iesaistīšanos "naudas atmazgāšanā un terorisma finansēšanā"

Redzu 2 personas, nu kurām es neuzticos (uzskatu, ka šīm personām nav nevainojama reputācija). Vismaz 1 persona ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēja valdē. Tātad, ārpakalpojumu sniedzējs sertificēs citus ārpakalpojumu sniedzējus....

Šis jautājums arī mani dara bažīgu.
Vēl jo vairāk, ka viena šīs valdes locekle publiski tika "izgaismota" sakarā ar viņas afērām tieši ārpakalpojumu grāmatvedībā.
Bet... tāpēc, ka prot brūķēt muti, prot izveidot asociāciju... tagad būs tā, kas citus grāmatvežus mācīs dzīvot.

Varbūt tā ir ekstrēma ideja, bet līdzīgi kā VID veido nodokļu maksātāju reitingu, varētu veidot arī grāmatvežu reitingu, kur mīnusi būtu par pārskatu novēlotu iesniegšanu, kļūdām, arī par to, ka klientiem ir nodokļu parādi vai sodi un uzrēķini (šeit gan grāmatvedis ne vienmēr kaut ko var ietekmēt, bet toties būs stimuls atteikties no šādiem klientiem, lai uzturētu savu reputāciju). Kādas problēmas VID varētu būt ar to, lai tīri ar IT metodēm apkopotu "seriālus" nodokļu nemaksātājus vai tos, kam visu laiku ir problēmas ar aplokšņu algām un tad paskatītos, vai nav tā, ka ir noteikts grāmatvežu loks, kas viņus apkalpo?

Atbalstu.
Ar kaut ko patiešām vajadzētu sākt.
Tad izgaismotos, kā viena grāmatvedības ārpakalpojumu firma apkalpo visus Latvijas "Bortus"... Pie kam piespiedu kārtā. Ja nepakļausies - darbu nedabūsi. Vismaz tik daudz.

Reiz no VID darbiniekiem saņēmu mutisku informāciju: "VID neskaidro nodokļu piemērošanu". Kurš tad?

Konsultāciju kvalitāte liek vēlēties labāku. Kā jau kolēģi minēja - pareizu atbildi var saņemt n-tajā reizē. Var spēlēt "Sportloto" un krāt atbilžu variantus. Būtu smieklīgi, ja nebūtu briesmīgi.

Formālas atrakstīšanās, neiedziļinoties jautājumā. Pārsūtīšana no viena kabineta uz otru.