Šeku, reku, kā pa gaisu,
Salavecis nāk ar maisu!
Maisā šampis, zacenīte
Līdzās smuka Sniegbaltīte.
Sniegbaltīte klusi, klusi
Visu šņabi izdzērusi,
Visus rūķus piekāvusi
Un zem egles aizmigusi.
Štrunts par rūķiem, štrunts par šņabi,
Ka tik Sniegbaltītei labi.
Sniegbaltīte, draiskulīte,
Salatēti kaitināja;
Tērpta dārgā kažokā,
Bet zem kažoka – nekā!!!
Salavecis brien pa sniegu
Sandalītēm kājās.
Skriesim, bērni, skatīties,
Vai tam visi mājās.
Salavecis, kam tā bārda,
Piedzēries un egli spārda.
Egle brīnās, kas tad tas,
Man tak zaros mantiņas!
Vecis atbild – ej tu d...t,
Man ir prieks, ka skujas birst.
Salaveci, ko tu kasies,
Atdod dāvanas un lasies!
Kas tas tāds par Salaveci,
Kule platāka kā pleci!
Pats tas ielien dziļā alā,
Kule paliek alas malā!
Pirotehnika ir jauka!
Svētkus svinējām pie drauga –
Mellām mutēm, mati sviestos,
Egle ieskrējusi griestos!